Mobilitāte: mobilitāte un vērīgums

Papildus cilvēku, preču un informācijas pārnešanai jēdziens „mobilitāte” ietver arī pieaugošu prāta elastīgumu attiecībā uz tādiem jautājumiem kā karjeras izvēle, dzīves etapu maiņa un mūžizglītība. Telpiskā un kognitīvā elastība kļūs par pamatprasībām, konkurējot ar mašīnām un tiecoties iegūt labi apmaksātu darbu daudzās nākotnes karjeras jomās.

Procesi:

  • Uzņēmumu un darbinieku konkurētspēja globalizētā pasaulē ir pamatā atkarīga no mobilitātes. Globalizētās korporatīvās struktūras kļūst arvien elastīgākas un „iekļaujošākas”.

  • Cilvēkiem ir vajadzīga mobilitāte visu diennakti. Piemēram, metro Vīnē darbojas 24 stundas diennaktī. Priekšroka tiek dota jauniem ar mobilitāti saistītiem produktiem un biznesa modeļiem, piemēram, automašīnu koplietošanai. Automašīnu koplietošanas lietotāju skaits Eiropā palielināsies no 0,7 miljoniem 2011. gadā līdz 15 miljoniem 2020. gadā.

  • Lielāka mobilitāte arī rada lielāku vides piesārņojumu, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunas, ilgtspējīgas dzinējspēku tehnoloģijas.

  • Tiekšanās pēc mājas sajūtas, stabilitāte, klusums un patiesa tuvība ir tendences, kas stājas pretī mobilitātei. Koordinācija un komunikācija kļūs ievērojami intensīvāka, jo arvien vairāk darbinieku sadarbosies projektos no dažādām vietām. Rezultātā „uzmanība” kļūs par stabilizējošu spēku.